Jaunu tehnoloģiju ieviešana un valsts pārvaldes iestāžu digitalizācija nav pašmērķis, bet vitāli nepieciešams solis, lai iedzīvotājiem komunikācija ar valsts pārvaldi būtu vienkārša un ērta.

Šāds vienots secinājums izskanēja 1. novembrī Rīgā notikušajā RIX Technologies konferencē “Ceļā uz valsts digitālo transformāciju”, kurā par digitālajām pārmaiņām diskutēja pašvaldību vadītāji, ministriju un citu valsts iestāžu, kā arī uzņēmumu darbinieki.  

Konferenci atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, aicinot domāt par tādas valsts pārvaldes veidošanu, kurā pakalpojumi iet pie cilvēka.

Sniedzot ieskatu pasaules redzējumā par digitālo transformāciju, RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne uzsvēra tā četrus priekšnosacījumus – klientu paradumu maiņa, darbinieku iedvesmošana, biznesa procesi, kas vērsti uz lietotāju pieredzi, un laikmetam atbilstoši produkti. “Latvijā jau labu laiku ir visu priekšnoteikumu klātesamība. Tā piemēram mūsu uzņēmuma jomā redzam, ka mūsdienu klients meklē produktu, kas atrisina nevis vienu, bet lielāko daļu viņa ikdienas rūpju. Tāpēc arī RIX Technologies šajā kontekstā ir piedzīvojis pārvērtības – dokumentu vadības sistēmu Namejs mākonī,” pastāstīja E.Butāne.

Kā lielākos valsts digitālās transformācijas izaicinājumus jau tuvākajos gados Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis iezīmēja līdz 2018. gada jūnijam nodrošināmo valsts pārvaldes dokumentu apriti e-dokumentu veidā, gaidāmo elektronisko adrešu informācijas sistēmas (e-adrese) ieviešanu un paredzētās e-paraksta izmaiņas. Aplūkojot paveikto, tika secināts, ka līdz šim virzība uz elektronisko dokumentu apriti noritējusi dažādos ātrumos. Vairākās ministrijās un to padotības iestādēs elektronisko dokumentu īpatsvars sasniedz līdz pat 98 %, bet dažās līmenis raksturojams kā zems ar lielu izaugsmes potenciālu. Līdzīgi arī e-paraksta izmantošanā ir izteikti līderi un vienlaikus iestādes, kas ievērojami atpaliek.

Pēc E.Beļska teiktā, iestādēm digitāli mainīties stimulējoša ir e-adreses ieviešana, kuru kā obligātu saziņai ar valsti atbalsta 73% uzņēmēju. Tāpat būtisks sabiedrības pieprasījums rīkoties paredzams saistībā ar eID kartēm, kas no 2019. gada visiem iedzīvotājiem plānots nodrošināt ar neierobežotu bezmaksas e-parakstu skaitu.

Ar atziņām par mākoņpakalpojumu ieviešanu medicīnas iestādes darbā dalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīnas tehnoloģiju direktors Uldis Jaspers. Izšķiršanos modernizēt elektronisko dokumentu apriti sekmējušas ne tikai valsts virzītās digitālās izmaiņas, bet arī ierobežotais budžets – dokumentu vadības sistēmas pārcelšana “mākonī” izkalkulēts kā ekonomiski izdevīgākais risinājums. Lai gan sagatavošanās gaitā procesu automatizācija, līdzšinējo sistēmu integrēšana nav nākusi viegli, rezultātā darbinieki novērtē lielākas darba mobilitātes iespējas. Šobrīd teju 80% no iestādes izejošajiem dokumentiem ir elektroniski.

Konference noslēdzās ar paneļdiskusiju, kurā par tālākas nākotnes digitālajām iespējām runāja VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, AS RIX Technologies izpilddirektore Inguna Pede un SIA TILDE valdes loceklis Uldis Dzenis.

I.Pede atzina, ka patlaban valstī uzsāktie digitālās transformācijas procesi vērtējami atzinīgi: “Valsts tonis digitālo izmaiņu virzībā kļuvis izteiktāks, un tas vieš cerību. Pēdējos gados novērojama pieaugoša iestāžu rosība savu digitālo saimniecību sakārtošanā. Ir lielāka izpratne par dokumentu vadības sistēmu nepieciešamību lietvedības optimizēšanā, procesu automatizācijā, pamazām veidojas uzticēšanās mākoņpakalpojumiem.” Pēc I.Pedes teiktā, ir svarīgi digitālās izmaiņas neuzlūkot tikai kā tehnoloģisku procesu: “To ieviešana prasa izpratni un atvērtību mācīties – arī no kļūdām. Transformācijas procesos veiksmīgāks ir organizācijās, kurās tiek atrasts izmaiņu virzīšanas līderis.” Savukārt R.Strazdiņa aicināja valsts pārvaldi domāt par “eksperimentālās kultūras veidošanu”, līdzīgi, kā tā tiek veicināta uz attīstību vērstos IT uzņēmumos.

Par konferenci

Valsts digitālo pārmaiņu aktuālajiem jautājumiem veltītajā konferenci tikās vairāk nekā 100 ministriju, valsts iestāžu, pašvaldību un citu organizāciju vadītāji, lai iepazītos ar publiskā sektora labāko pieredzi mūsdienīgu informācijas komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā un apmainītos viedokļiem par nākotnē gaidāmajām tendencēm.

Konferences fotogaleriju skatiet šeit: